Par projektu

Sveicināti!

Mani sauc Oskars. Biedrībā RSB “Latvello” sāku darboties vēstures iedvesmots. Apzinot riteņbraukšanas vēsturi, man radās šī projekta ideja. Centīšos īsi un konkrēti aprakstīt, kā tapa šī iniciatīva un pie kā šobrīd aktīvi strādāju kopā ar biedrības komandu un atbalstītājiem.

Kā radās projekta ideja?

Mani vecvecāki – Ziedonis Cakuls un Ārija Cakule (Birkhāne) – lielu daļu savas dzīves veltīja sportam. Ārija bija ātrslidotāja, vēlāk arī treka riteņbraucēja. Ziedonis startēja gan trekā, gan šosejā un krosā, gūstot ievērojamus panākumus. Diemžēl Ziedonis aizgāja mūžībā tikai 36 gadu vecumā, un ģimenē par viņu un Ārijas sporta gaitām daudz vairs nestāstīja.

Aptuveni pirms desmit gadiem mājas bēniņos uzgāju trīs noputējušus čemodānus. Atslēgu nebija, nācās piepūlēties, lai tos atvērtu. Čemodānos atradu:

• vienu pilnu ar fotogrāfijām un fotofilmiņām,
• otru ar diplomiem, medaļām, kausiem, nozīmītēm un avīžu izgriezumiem,
• trešo ar vairākiem biezos ādas vākos iesietiem fotoalbumiem.

Informācija par vecvecāku sporta gaitām bija ļoti skopa – gan internetā, gan Sporta muzejā. Tāpēc radās ideja apkopot visu, kas atrodams avīžu izgriezumos, diplomos un citos dokumentos, lai izveidotu detalizētu aprakstu par viņu sporta sasniegumiem.

Tas nebija vienkārši: daudziem avīžu izgriezumiem nebija norādīts ne gads, ne datums. Vairākus mēnešus pavadīju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un periodikas portālā, meklējot sacensību aprakstus pēc atslēgvārdiem. Pamazām izdevās salikt kopā viņu stāstu.

Otrs izaicinājums bija atpazīt fotogrāfijās redzamos cilvēkus. Te man ļoti palīdzēja Imants Stradiņš, kurš iepazīstināja ar 1950.–1960. gadu sportistiem – Hariju Japiņu, Jāni Deisonu, Emīliju Sonku, Imantu Bodnieku, Ernestu Pūci, Fari Kučinski u.c.

Šādi soli pa solim es:

• noskenēju gandrīz 1000 fotogrāfiju un fotofilmiņu,
• daļēji identificēju tajās redzamos sportistus,
• un aprakstīju abu vecvecāku sporta sasniegumus.

Vēlāk, tiekoties ar daudziem riteņbraukšanas veterāniem un viņu ģimenēm, sapratu, ka līdzīgas “dārgumu lādes” Latvijā ir daudz. Vērtīgie materiāli bieži glabājas bēniņos, skapjos, šķūņos vai pagrabos un ar gadiem diemžēl zūd.

Tad radās pārliecība, ka nepieciešams izveidot plašāku iniciatīvu, kas apvienotu ne vien manas ģimenes mantojumu, bet arī Latvijas riteņbraukšanas un ātrslidošanas vēsturiskās liecības.

Projekta būtība

Projekta laikā paredzēts izveidot vienotu, publiski pieejamu digitālo platformu, kurā tiks apkopoti:

• fotogrāfijas, fotonegatīvi un diapozitīvi,
• videohronikas un citi audiovizuālie materiāli,
• avīžu un žurnālu raksti,
• grāmatu fragmenti un dokumenti,
• diplomu, afišu un plakātu kopijas,
• sportistu biogrāfiskā informācija un sasniegumi.

Platforma būs veltīta sportistiem, kuri profesionāli nodarbojušies ar riteņbraukšanu un ātrslidošanu 19.–20. gadsimtā.

Katram sportistam plānots izveidot personalizētu profilu, kur būs norādīts:

• vārds, uzvārds un biogrāfiskā informācija,
• sporta sasniegumi,
• fotogrāfijas, kurās persona atpazīta,
• preses publikācijas un citi materiāli.

Ilgtermiņā platforma kalpos kā digitāls muzejs – dzīva, augoša Latvijas sporta vēstures kartotēka.

 

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Dažādos laikos Latvijas sportisti ir guvuši izcilus panākumus riteņbraukšanā un ātrslidošanā.

Par to liecina plaši, bet izkaisīti materiāli:

• muzejos un arhīvos,
• sporta skolu un biedrību fondos,
• privātkolekcijās un ģimeņu albumos.

Tikai neliela daļa šo liecību nonāk muzejos. Daudzas ar gadiem:

• tiek izmestas,
• sabojājas,
• vai saglabājas tik sliktā stāvoklī, ka nav izpētāmas.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas netika sistemātiski pārņemti sporta organizāciju arhīvi, un liela daļa materiālu ir zudusi.

Pašlaik nepastāv vienota datubāze, kur būtu:

• uzskaitīti visi sportisti,
• aprakstīti sasniegumi,
• atpazīti sportisti fotogrāfijās.

Mūsu mērķis ir šo robu aizpildīt.

Kā mēs strādājam un kādi ir avoti?

Fotogrāfijas ir viens no būtiskākajiem vēstures avotiem – tās iemūžina mirkli, cilvēkus, emocijas un laikmeta noskaņu.

Fotodokumentu avoti:

• Latvijas muzeji un arhīvi,
• sporta skolas,
• sporta veterānu un viņu ģimeņu personīgie arhīvi,
• biedrību un organizāciju kolekcijas.

Projektā plānojam:

• sazināties ar muzejiem, arhīviem un sporta skolām,
• informēt par projektu un tā mērķiem,
• meklēt materiālus arī ārpus Latvijas – diasporas arhīvos,
• doties izbraukumos pa Latviju, lai digitalizētu materiālus uz vietas.

Fotogrāfiju stāvoklis un atjaunošana

Daudzas fotogrāfijas:

• glabājas mitrās, aukstās vai nepilnvērtīgās telpās,
• ir bojātas pelējuma, saules vai ūdens dēļ,
• uzņemtas ar amatieru tehniku – izplūdušas, graudainas, bez fokusa.

Pirms fotogrāfijas nonāk digitālajā platformā, tās tiek:

• izpētītas un digitalizētas,
• pēc iespējas restaurētas – koriģējot kontrastu un asumu,
• atsevišķām tiek veikta krāsu korekcija.

Kinohronikas

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā esam atraduši ap 100 kinohroniku, kurās redzami riteņbraucēji un ātrslidotāji kopš 1913. gadiem.

Kas jau paveikts?

• 2024.–2025. gadā biedrībai pievienojušies vairāk nekā 50 jauni biedri, ap 30 no tiem – riteņbraukšanas veterāni.
• Biedrības datubāzē uzskaitīti aptuveni 1200 sportisti.
• Mūsu rīcībā nodoti vairāk nekā 7500 fotodokumenti.
• Apzinātas un atlasītas vairāk nekā 100 videohronikas.
• Projektu atbalsta: Toms Skujiņš, Krists Neilands, Māris Štrombergs, Dainis Ozols, Ainārs Ķiksis, Imants Bodnieks, Emīlija Sonka, Romāns Vainšteins, Igo Japiņš, Ernests Pūce u.c.
• Sadarbojamies ar Latvijas Sporta muzeju, LRF, Rīgas Riteņbraukšanas skolu, Latvijas arhīviem u.c.
• Par projektu rakstīts žurnālā Ilustrētā Pasaules Vēsture, laikrakstā Ziemeļlatvija un portālā Latviesi.com.

    Projekta ilgtspēja — ko vēlamies panākt?

Realizējot projekta posmus, apzinot sportistu vārdus, sasniegumus un atpazīstot viņus fotogrāfijās, mēs:

• izveidosim pilnīgu Latvijas riteņbraukšanas un ātrslidošanas vēstures ainu,
• iemūžināsim cilvēkus, notikumus un laikmeta liecības,
• nodrošināsim, ka šis mantojums ir pieejams sabiedrībai.

Ilgtermiņā:

• platformā būs iespējams ievadīt informāciju arī par mūsdienu sportistiem,
• tiks izveidota angļu valodas versija,
• platforma kļūs par atvērtu, augošu digitālu muzeju.